Inflācija

Inflācija ir naudas vērtības krišanās tā, ka par to pašu naudas daudzumu ir iespēja par to nopirkt mazāku daudzumu preču nekā pirmīt. Inflāciju parasti mēra, vadoties pēc Patēriņa cenu indeksa (PCI), kas ir preču un pakalpojumu grozs, kas Eiropā sastāv (tātad inflācija tiek mērīta) no vairāk nekā 700 precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami mājsaimniecībai viena vai vairāku gadu griezumā. Pretstats inflācijai ir deflācija jeb naudas faktiskās vērtības paaugstināšanās.

Inflācijas sekas

Minimāla inflācija – ap 2% gadā – ekonomikā tiek uzskatīta par vēlamu parādību daudz un dažādu iemeslu dēļ. Lielāka inflācija – tāda, kāda bija treknajos gados – ir nevēlama, jo tā izraisa uzkrājumu trūkumu (jo naudu izdevīgāk tērēt, nevis uzkrāt), kā arī noteiktos apstākļos var novest pie preču trūkuma, jo iedzīvotāji steidz izpirkt savu naudu. Tāpat nevēlama ir arī deflācija, jo, ja naudas vērtība pieaug nevis krītas, var drastiski kristies pieprasījums, jo iedzīvotāji vairāk atliek pirkumus, cerot uz preču cenas kritumu.

Inflācijas iemesli

Inflācijas iemesli ir daudz un dažādi. Hiperinflāciju, piemēram, izraisa naudas daudzuma pārpilnība ekonomikā, tas ir, naudas daudzums tirgū pieaug ātrāk, nekā pieaug pati ekonomika. Tas bija vērojams treknajos gados, kad bankas izsniedza kredītus pa labi un pa kreisi, tādējādi liekot naudas vērtībai kristies vēl vairāk (tāpat jāņem vērā, ka naudas vērtības krišanās stimulēja bankas aizdot vēl vairāk naudas, jo to bija neizdevīgi turēt). Taču ne vienmēr naudas daudzuma pieaugums ekonomikā izraisa inflāciju. Inflāciju izraisa, protams, arī atsevišķu produktu pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas. Piemēram, inflācija varētu palielināties, ja kafijas cena desmitkāršotos, un to neizņemtu no PCI.

Inflācijas līmeņus zināmā mērā kontrolē valūtas izdevējbanka – mūsu gadījumā tā ir Latvijas Banka, kurai seko Eiropas Centrālā banka, kas, ņemot vērā tirgus tendences, var, piemēram, izlaist apgrozībā vairāk naudas. Sanāk nedaudz jocīgi – monetārās autoritātes praktiski var noteikt, ka 100 eiro vietā jums pēc dienas būs 99 eiro. Citos apstākļos to sauktu par zādzību. Tāpat interesants ir arī fakts, ka lielāks valūtas daudzums tirgū obligāti neizraisa inflāciju, jo tas var stimulēt tirgus attīstību (tas tāpēc, ka nauda nonāk cirkulācijā no banku aizdevumiem, kas izsniegti, piemēram, ražojošiem uzņēmumiem).