Paradumi, kas bremzē tavu izaugsmi

Ja Tev radusies nepatīkamā sajūta, ka tālāka attīstība pašreizējā darbavietā vairs nav saskatāma, un viss iespējamais ir jau sasniegts, tad nevajadzētu vainot ne darbavietu, ne kolēģus, nedz algas apmērus un arī ne priekšniecību. Varbūt jāveic tikai daži uzlabojumi attiecībās ar darbu, nedaudz jāpamaina veids, kādā Tu pieskaries darbam, un Tava attieksme pret to.

Kas gan var nebūt kārtībā, Tu jautāsi. Darbs ir tikai darbs. Tas jāpaveic, dziedi, vai raudi. Ja tāda ir Tava attieksme pret darbu, tad tieši pie tās ir jāpiestrādā. Piekritīsi, ka mūžīgi jau nevar strādāt un strādāt, galvu nepaceļot. Pēkšņi Tu pamani, ka nav agrākās iedvesmas. Tu sāc kavēt darbu, izdomā dažādus attaisnojumus, lai nestrādātu. Tu bieži kontaktējies ar kolēģiem nevis darba jautājumos, bet pļāpājot kafijas pauzēs un smēķētavā. Vai arī Tu esi sapratis, ka naudas ir pietiekami, bet trūkst tā saucamās iedvesmas. Visi iepriekš minētie simptomi liecina par to, ka laiks nelielām pārmaiņām.

Kā!, Tu iesauksies un metīsies bēgt. Man taču darbā ir tik labi! Man negribas neko mainīt! Taču – stop! Pirmā reakcija patiešām var būt noliegums. Kaut arī Tu neskaidri apzinies, ka izeja ir, un tās ir pārmaiņas, kaut ko mainīt vai arī mainīties pašam sākotnēji var šķist nepārvarams darbs. Kalns! Tam pāri tikt nav viegli, bet ir tā vērts. Tāpēc sāc tūlīt. Es Tevi mazliet pavadīšu drošā pārmaiņu ceļā. Kad būsi gatavs, Tu pats varēsi doties tālāk, un tā būs Tava izvēle – pavadīt laiku ar savu darbu jautri, sentimentāli, pārgalvīgi vai pat trakulīgi. Bet tagad – pie lietas.

Vispirms Tev jāsaprot, ka ar darbu un darīšanu var nodibināt dzīvas attiecības. Tu vari izvēlēties, ka Tavs darbs var būt Tavs partneris, sāncensis (nedod, Dievs!), sacensību biedrs (mēģināt pārspēt vienam otru produktivitātē!), maizes tēvs, bēdu brālis – kādas vien partnerības substances Tu vēlies. Ja gribi, lai darbi veiktos raiti, izvēlies būt partneris savam darbam. Ja Tev patīk, ka Tevi mazliet iegrožo – liec tam būt savam vagaram. Ja Tu gribi panākt, lai Tevi darbs cienītu, cieni arī viņu (vislabāk to darīt, izrīkojot darbu tieši tā, kā Tu vēlētos, lai rīkojas ar Tevi). Ja vēlēsies, darbs būs Tavs glābējs pat emocionālos brīžos: skumjās, dusmās, priekā, pārdomu brīžos – kādu vien rīcību Tava darba raksturs pieļauj (tikai nedrīksti aizrauties, strādājot, kad Tevi vada negatīvās emocijas – var būt grūti atbrīvoties no šāda stresa izlādēšanas veida). Katrā ziņā, ja attiecības ar darbu kļuvušas smagnējas, tām vieglumu var piešķirt Tava izdoma.

Vai esi sapratis? Vai esi sapratusi? Ja tā, tad tagad vari doties uz priekšu. Mēs visi esam nedaudz bērni – neaizmirsti spēlēties!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *