Vai veselīgu ēdienu ir grūti atrast?

Laiks ir nauda, un par šo tēmu ir atrodams kāds labs raksts kursa darbu iedvesmas vietnē Atlants.lv. Tajā kāds vidusskolnieks Jānis (autora radīts personāžs) reflektē par laika un naudas attiecībām. Ko viņš iegūtu, ja mācīšanās vietā izvēlētos skatīties filmas vai ja nolemtu turpināt lasīt gudras grāmatas. Pirmajā gadījumā viņa domu gājiens aizved līdz vienkārša filmu operatora amatam, kam viņš savā iztēlē piešķir vidējas kategorijas atalgojumu, otrajā – līdz turīga firmas īpašnieka krēslam.

Turpinot domāt līdzīgā garā: ko iespējams iegūt, izvēloties veselīgu ēdienu? Neapšaubāmi, sākotnēji šī nodarbošanās aizņem zināmas stundas, kas jāveltī veselīga ēdiena jēdzieniskajai izpētei, pēc tam – dažādības labad – jaunu recepšu atrašanai un, kā tagad populāri sacīt, lēnās ēšanas jeb slowfood principu ievērošanai. Jo viss iepriekšminētais piedod dzīvei labāku garšu un veselīgāku izpausmi. Nenoliedzami, uzsākot šo procesu, no kaut kā ir jāatsakās, piemēram, no darbam veltītajām aktivitātēm. Taču – vai ilgtermiņā šis ieguldījums neatmaksāsies ar lielāku uzviju, kā nemitīga dzīšanās pēc peļņas, pat ar nodomu iekrāt savai veselībai? Var jau, protams, pelnīt, lai nopirktu zāles, apmaksātu ārsta apmeklējumus, veiktu dārgas attīrīšanās procedūras, un justies pārliecināts par veselības ziņā nodrošināto nākotnes perspektīvu. Bet ir iespējams arī dzīvot un domāt šodien, tieši šeit un tagad, rūpējoties par savu veselību ar konkrētajā brīdī pieejamajiem līdzekļiem. Šajā ziņā, protams, domāšanas un dzīvesveida izmaiņas prasa zināmas grūtības – bet nekas nenotiek bez gribas piepūles. Tomēr labā ziņa ir tā, ka paša spēkiem pavadītās pārdomu un meklējumu stundas neko nemaksā tieši šeit un tagad, toties atmaksājas ilgtermiņā, sniedzot ārkārtīgi daudzsološu ieguldījumu un nepārspējamus procentu ieguvumus nākotnē, ko nevar salīdzināt ar nekādu naudas līdzekļu atdevi.

Ja Tu esi nolēmis pievērsties veselīga ēdiena meklēšanai, Tev, protams, ir vajadzīgs labs padomdevējs. Vislabākais ir paša nesabojātā ķermeņa nemaldīgā sajūta par to, kas tam ir piemērots un kas – pilnīgi nepieņemams. Lielākā daļa cilvēku, pieņemsim, ir sabojājuši savas sajūtu un uztveres spējas ar slikto pārtiku, kas steigā jāuzņem starp darba cēlieniem, varbūt pat darba laikā. Tas daudzus jau ir novedis pie mediķu apmeklējumiem, dažus pat pie operācijām, hroniskām slimībām un zāļu lietošanas mūža garumā. Tomēr labā ziņa ir tā, ka ķermenim ir atmiņa. Atjaunojot kanālus, pa kuriem cilvēku sasniedz veselība un ilgs, produktīvs mūžs, ķermenim iespējams atkal likt „atcerēties” savus pirmsākumus. Jo tie, kas piedzimuši veseli, ir apveltīti ar tīru, ideālu un dabā iederīgu organismu. Paraugoties, cik ļoti mātes, kuras vēl nav pazaudējušas vai arī atkal ir atguvušas dabas balsi sevī, cenšas ieklausīties savos zīdaiņos, es pilnīgi noteikti izjūtu optimismu. Barodamas ar savu pienu, vērodamas mazuļu reakciju pēc dažādu produktu lietošanas savā uzturā, uztverot mazuļu ķermeņa un noskaņojuma signālus, viņas apstiprina dabīgo procesu nozīmi ēšanas kultūrā. Ja mazuli ir iespējams ēdināt veselīgi, vai to pašu nevar veikt arī pieaugušais, pastiprināti pievēršoties dabiskai, atbilstošai barībai? Es domāju, ka grūtības, ar kurām nenoliedzami nāksies sastapties veselīga (bet dabiska) dzīvesveida atgūšanā, ir atbilstošas uzstādītajam mērķim. Tas ir tas pats ROI ekonomikā – „return on investment” jeb ienākums no ieguldījumiem. Gudrs uzņēmējs izvēlas tādus pasākumus, kas nes peļņu, un būtu prātīgi ņemt vērā arī nemateriālo vērtību ieguvumu. Veselīga ēdiena izvēle nenoliedzami saistīta ar laika patēriņu un zināmu grūtības pakāpi, bet kā ilgtermiņa ieguldījumam tai ir daudzsološs iznākums nākotnē.

Vai veselīgs ēdiens ir dārgs ēdiens?

Visapkārt Tev skan balsis, proponējot veselīgu dzīvesveidu: Tev ir jāēd veselīgi, jādomā veselīgas domas, veselīgi jāuzvedas. Bet nereti, it kā protestējot pret nemitīgajām norādēm, kā būtu pareizi jādzīvo, Tavā galvā notiek tieši pretējais. Par spīti tam, ko Tev nepārtraukti mēģina iestāstīt mammas, ārsti, draugi un citi vienkārši labi cilvēki, Tu gribi ēst sāļu, treknu, saldu, dzert gāzētu, alkoholisku un krāsainu. Vispārīgi runājot, ēst, ko gribi un kad gribi.

Protams, ka Tu nevēlies sabojāt savu veselību un speciāli nepūlies kļūt slims. Tā ir normāla reakcija, ja ārpasaules spiediens kļuvis grūti panesams. Tāpat var gadīties, ka Tu, kam apnicis klausīties pamācošajos spriedumos, pamatā nolem, ka veselīgs ēdiens ir dārgs ēdiens un nav domāts Tev. Piemēram, kāpēc pūlēties un gatavot pašam? Laiks taču arī ir nauda, un daudzveidīga maltīšu plāna izveidošanai ir nepieciešama zināma laika kapacitāte. Kāpēc izvēlēties ekoloģiski tīru pārtiku vai tā sauktos bioloģiskos produktus, kas dārgajos eko veikalos nopērkami gandrīz zelta cenā? Un tā ir tiesa, kaut arī produkti, audzēti bez kaitīgām mēslojuma piedevām, cilvēka organismam ir vissaprotamākie. Taču daži no šiem argumentiem ir vismaz daļēji atspēkojami. Tomēr ar vienu noteikumu: Tu patiešām vēlies ieviest savā dzīvē jaunus, veselīgus paradumus, kam nebūs žēl sākumā veltīt laiku to izpētei un, iespējams, arī kādu centu produktu izmēģināšanai.

Tātad – vai trekns ēdiens ir neveselīgs ēdiens? Lielos daudzumos to patērējot katru dienu, protams, jā. Un patiešām liesa gaļa mēdz būt dārgāka, kā ar speķi apaudzis cūkgaļas gabals. Šajā gadījumā, izvēloties reizi nedēļā atteikties no gaļas ēšanas, var atļauties arī veselīgāko liesuma gabaliņu. Un tādā gadījumā retu reizi pat neveselīgo, bet, ai, cik gardo rupjmaizi ar speķi.

Vai zivis ir veselīgākas par gaļu?

Zivis jālieto uzturā, lai paplašinātu lietotās pārtikas veidus. Kāpēc lieku reizi neuzņemt vitamīnus un mikroelementus, kuri varētu palīdzēt izvairīties no slimībām, ja to var vienkārši izdarīt, pilnveidojot savu maltīšu plānu. Turklāt zivis uzturvērtības ziņā neatpaliekot no siltasiņu dzīvnieku gaļas. Arī, runājot par zivju liesumu vai treknumu, jēlā zivī ūdens saturs svārstoties no 50 līdz 85%. Jo liesāka zivs, jo vairāk tās gaļā ir ūdens. Liesās zivis ir līdakas, mencas, asari, treknās – laši, karpas, zuši, stores, skumbrijas, siļķes, nēģi, reņģes. No trekno zivju taukiem nav jāuzmanās, jo tie satur vērtīgās nepiesātinātās taukskābes. Sevišķi nepieciešama zivs gaļa ir cilvēka sirds un asinsvadu sistēmai. To lietošana uzturā pasargā no saslimšanas ar sirds slimībām, infarkta un insulta, pateicoties īpašajai eļļai, ko dēvē par Omega 3. Nepiesātinātās Omega3 taukskābes ir alfalinolēnskābe (ALS), kuru var uzņemt ar augļiem un dārzeņiem, kā arī dokozaheksaēnskābe (DHS) un eikazopentaēnskābe (EPS), kuras organismā neveidojas, tāpēc tās var uzņemt tikai ar zivīm vai papildus zivju eļļas veidā. Kā redzams, liesās zivis pat, laimīgā kārtā, ietilpst zivs produkcijas „lētajā galā”. Lai gan arī iespējams izvēlēties zandartu un laša fileju par daudz augstākām cenām, tomēr ir zivis (piemēram, menca), kas maksā tikpat, cik gaļa.

Vai sāļie čipši ir neveselīgi?

Vai kola ir neveselīga? Vai saldumi un kūkas ir neveselīgi? Ikdienā tos neviens uztura speciālists neiesaka lietot. Veselīga uztura pamatā ir dārzeņi, augļi un graudaugi. Šādi domājot, veselīgs ēdiens (bez čipšiem un kolas) ir arī lētāks ēdiens.