Vai veselīgs ēdiens ir dārgs ēdiens?

Visapkārt Tev skan balsis, proponējot veselīgu dzīvesveidu: Tev ir jāēd veselīgi, jādomā veselīgas domas, veselīgi jāuzvedas. Bet nereti, it kā protestējot pret nemitīgajām norādēm, kā būtu pareizi jādzīvo, Tavā galvā notiek tieši pretējais. Par spīti tam, ko Tev nepārtraukti mēģina iestāstīt mammas, ārsti, draugi un citi vienkārši labi cilvēki, Tu gribi ēst sāļu, treknu, saldu, dzert gāzētu, alkoholisku un krāsainu. Vispārīgi runājot, ēst, ko gribi un kad gribi.

Protams, ka Tu nevēlies sabojāt savu veselību un speciāli nepūlies kļūt slims. Tā ir normāla reakcija, ja ārpasaules spiediens kļuvis grūti panesams. Tāpat var gadīties, ka Tu, kam apnicis klausīties pamācošajos spriedumos, pamatā nolem, ka veselīgs ēdiens ir dārgs ēdiens un nav domāts Tev. Piemēram, kāpēc pūlēties un gatavot pašam? Laiks taču arī ir nauda, un daudzveidīga maltīšu plāna izveidošanai ir nepieciešama zināma laika kapacitāte. Kāpēc izvēlēties ekoloģiski tīru pārtiku vai tā sauktos bioloģiskos produktus, kas dārgajos eko veikalos nopērkami gandrīz zelta cenā? Un tā ir tiesa, kaut arī produkti, audzēti bez kaitīgām mēslojuma piedevām, cilvēka organismam ir vissaprotamākie. Taču daži no šiem argumentiem ir vismaz daļēji atspēkojami. Tomēr ar vienu noteikumu: Tu patiešām vēlies ieviest savā dzīvē jaunus, veselīgus paradumus, kam nebūs žēl sākumā veltīt laiku to izpētei un, iespējams, arī kādu centu produktu izmēģināšanai.

Tātad – vai trekns ēdiens ir neveselīgs ēdiens? Lielos daudzumos to patērējot katru dienu, protams, jā. Un patiešām liesa gaļa mēdz būt dārgāka, kā ar speķi apaudzis cūkgaļas gabals. Šajā gadījumā, izvēloties reizi nedēļā atteikties no gaļas ēšanas, var atļauties arī veselīgāko liesuma gabaliņu. Un tādā gadījumā retu reizi pat neveselīgo, bet, ai, cik gardo rupjmaizi ar speķi.

Vai zivis ir veselīgākas par gaļu?

Zivis jālieto uzturā, lai paplašinātu lietotās pārtikas veidus. Kāpēc lieku reizi neuzņemt vitamīnus un mikroelementus, kuri varētu palīdzēt izvairīties no slimībām, ja to var vienkārši izdarīt, pilnveidojot savu maltīšu plānu. Turklāt zivis uzturvērtības ziņā neatpaliekot no siltasiņu dzīvnieku gaļas. Arī, runājot par zivju liesumu vai treknumu, jēlā zivī ūdens saturs svārstoties no 50 līdz 85%. Jo liesāka zivs, jo vairāk tās gaļā ir ūdens. Liesās zivis ir līdakas, mencas, asari, treknās – laši, karpas, zuši, stores, skumbrijas, siļķes, nēģi, reņģes. No trekno zivju taukiem nav jāuzmanās, jo tie satur vērtīgās nepiesātinātās taukskābes. Sevišķi nepieciešama zivs gaļa ir cilvēka sirds un asinsvadu sistēmai. To lietošana uzturā pasargā no saslimšanas ar sirds slimībām, infarkta un insulta, pateicoties īpašajai eļļai, ko dēvē par Omega 3. Nepiesātinātās Omega3 taukskābes ir alfalinolēnskābe (ALS), kuru var uzņemt ar augļiem un dārzeņiem, kā arī dokozaheksaēnskābe (DHS) un eikazopentaēnskābe (EPS), kuras organismā neveidojas, tāpēc tās var uzņemt tikai ar zivīm vai papildus zivju eļļas veidā. Kā redzams, liesās zivis pat, laimīgā kārtā, ietilpst zivs produkcijas „lētajā galā”. Lai gan arī iespējams izvēlēties zandartu un laša fileju par daudz augstākām cenām, tomēr ir zivis (piemēram, menca), kas maksā tikpat, cik gaļa.

Vai sāļie čipši ir neveselīgi?

Vai kola ir neveselīga? Vai saldumi un kūkas ir neveselīgi? Ikdienā tos neviens uztura speciālists neiesaka lietot. Veselīga uztura pamatā ir dārzeņi, augļi un graudaugi. Šādi domājot, veselīgs ēdiens (bez čipšiem un kolas) ir arī lētāks ēdiens.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *